Kad un kā mēs stādam dālijas?

• Dālijas stādam gan vagās, gan ziemciešu dobēs. Gumus liekam zemē sākot no maija vidus līdz pat jūnija sākumam, kad zeme ir iesilusi.
• Vagās ar arkliņu iearam diezgan seklu bedrīti, tā lai aizrokot dālijas gums būtu ne dziļāk par 5-10 cm.
• Vagās stādam vienu no otras apmēram 60 cm attālumā. Jo dāliju daudz, vietas nav tik daudz ;)
• Stādam vienu gumiņu, nevis gumu ceru. Arī no viena, pat maziņa, gumiņa izaug liels, spēcīgs cers un bagātīgi zied.
• Stādot - ieberam pie katra gumiņa mazliet Biomiksa vai Trihodermīna. Vēl var gumiņu iemērkt ūdenī, tad apviļāt Biomiksā un likt zemē. 
• Lai arī uz katra gumiņa ir uzrakstīts dālijas nosaukums, katram gadījumam - vēl pieliekam pie katras šķirnes klāt plāksnīti ar nosaukumu, kā arī secīgi visu sarakstu uz lapas, jo putni mēdz plāksnītes izraut un izmētāt.
• Pēc vadziņu aizbēršanas, pēc iespējas ātrāk cenšamies uz vagām salikt mulčas slāni - sienu. Tā vagās saglābājas mitrums, mazāk aug nezāles.
• Ziemciešu dobēs dālijas stādam tā, lai augi viens otram netraucē. Noteikti jāņem vērā dālijas garums, lai nenomāc citus ziemciešu dobes augus.
• Dāliju audzēšanā izmantojam permakultūras metodes.

• IETEIKUMS! VISAS DĀLIJAS, KO NOPĒRKAT, PIRMO GADU VĒLAMS STĀDĪT ATSEVIŠĶI NO CITĀM, LAI PASARGĀTU SAVAS ESOŠĀS DĀLIJAS NO DAŽĀDU SLIMĪBU RISKA. 

•  

Dālijas. Izcelsme

Dāliju dzimtene ir Meksika un Centrālamerikas valstis. Pirmo reizi tās tiek piefiksētas spāņu botāniķu pierakstos 1600-jos gados. Eiropā tās sāk kultivēt tikai 18.gadsmitā.  1963.gadā dālija kļūst par Meksikas nacionālo ziedu. 

Dālijas sākotnēji tika izmantotas pārtikā un ārstniecības nolūkos.